Mēs iniciējam tā sauktās jaunās Majoru sinagogas atjaunošanas projektu Viktorijas ielā 33 (tā atrodas Majoru-Dzintaru rajonā). Tā ir pēdējā sinagoga, kas Latvijā un, iespējams, visā Eiropā atvērta pirms Otrā pasaules kara. Tās svinīgā iesvētīšana notika 1939. gada 5. augustā, tas ir, dažas nedēļas pirms Otrā pasaules kara sākuma. Līdz tam šeit atradās veca koka vasarnīcas ēka, kur jau divdesmitajos gados pulcējās kāda ebreju kopiena. Šīs sinagogas arhitekts ir Pauls Mandelštams. 1929. gadā, tas ir, 10 gadus pirms atvēršanas, Mandelštams izstrādāja projektu kopienai paredzētai ļoti līdzīgai ēkai Bulduros (Jūrmalas rajons), bet tā netika uzcelta, un redzams, ka šo projektu izmantoja šīs ēkas būvniecībai. Un, protams, šeit viņš arī mēģināja iemiesot ebreju nacionālo stilu. Ja paskatāmies uz fasādes kompozīciju no otras puses, tad redzam, ka tai ir izbīdīta centrālā daļa, aiz kuras ir sānu paviljoni, un centrālā daļa ir nedaudz pacelta. Un tas ir Jeruzalemes dievnama, ko uzbūvējis vai pārbūvējis Hērods, apraksts Talmudā, Midota traktātā, kur aprakstīts, ka dievnams bijis līdzīgs gulošai lauvai ar platām krūtīm. Sākot ar aptuveni 17. gadsimtu, tas kļuva par visai populāru modeli sinagogai. Sinagogas pamatakmens ielikšanā piedalījās dažādas svarīgas Jūrmalas pilsētas personas. Šis notikums patiešām tika uztverts kā svarīgs Ebreju dzīvei Latvijā. Un tas, ka sinagoga ir izturējusi līdz mūsu dienām, protams, ir ļoti svarīgi: jo, no otras puses, mēs to varam uzskatīt arī par daļu no Latvijas trīsdesmito gadu modernisma arhitektūras. Mēs esam ļoti priecīgi, ka ēka ir saglabājusies. Tajā padomju laikos atradās sporta skola. Pēc tam, deviņdesmitajos gados kādu laiku tu bija laku un krāsu veikals vai mēbeļu veikals. Pēc tām zināmu laiku sinagoga stāvēja tukša. Un mēs esam ļoti priecīgi, ka drīzumā šeit atkal, pateicoties mūsu kopīgajam atbalstam, līdzdalībai un pūlēm atgriezīsies dzīvība.